Ūdensaugu pļaušana

ŪDENSAUGU PĻAUŠANA 1. REIZEI - X SUMMA
ŪDENSAUGU PĻAUŠANA 2 REIZĒM  -20% ATLAIDE NO KOPSUMMAS
ŪDENSAUGU PĻAUŠANA 3 REIZĒM - 30% ATLAIDE NO KOPSUMMAS
Sadarbība tiek slēgta vismaz uz  1 gadu un klients iemaksā kopsummas avansu par veicamo darba pakalpojumu pēc līguma noslēgšanas.

Viss ir atkarīgs no ūdentilpes stāvokļa un dziļuma. Ja pietiek ar vienu pļaušanu, labāk to ir darīt pēc jāņiem, kad ūdensaugi sāk stiprināties saknes un pļaušana būs visefektīvākā. Divu pļaušanu gadījumā labāk to ir veikt maija beigās, jūnija sakumā ar atkārtojumu uz augusta beigām, septembra sākumu. Ūdensaugi atrāk atjaunojas seklās ūdenstilpēs ar sliktu ūdens apmaiņu, īpaši karstos laikapstākļos. Ideālā gadījumā ir jāplāno 2-3  pļaušanas, pēc kurām dažus nakamos gadus  ūdenstilpe neprasīs lielu uzmanību. Visvieglāk būs izkopt niedrēs, vilkvāles, kalmes, bet visgrūtāk ūdensrozes (labāk nestādiet), meldrus un dziļo ūdenszāli. Protams, ir ūdenszāles un ūdenstilpes gadījumi, kur pļaušana vairs nelīdzēs un ir nepieciešama kapitālā tīrīšana. To parasti var noteikt pēc objektas apskates, kad tiek iegūta visa nepieciešamā informācija. Kopumā dīķa pļaušana nav bezjēdzīga, drīzāk nedarīt neko nav risinājums. Pareizi sabalsansējot pļaušanu ar zivju ielaišanu, var panākt ilgtermiņa sapņa dīķa īstenošanu ar pietiekoši nelielu budžetu. Turklāt, pļaušanas laikā netiek bojāts zālājs un ūdenstilpē mītošās zivis neiet bojā. 

Jāsaprot, ka jebkura ūdenstilpe prasa savas rūpes un pēc pļaušanas vairāk vai mazāk, bet tā ir jāturpina kopt. Viens variants ir zivju ielaišana - amūri un platpieri. Abas zivis ir jālaiž kopā un vienādos daudzumos, jo amūri ēd ūdensaugus, bet platpieris vairāk filtrē ūdeni un dzidrina to. Nepieciešamo zivju daudzums un to izmērs tiek noteikts pēc ūdenstilpes lieluma, vidējā dziļuma, ūdens toņa, kā arī plēsēju (līdakas, ūdri, u.c.) esamību un to lielumu. Kā otrs variants cīņā pret ūdensaugiem ir ūdens cirkulācija un tā apmaiņa ar zemākiem slāņiem. Tā var būt aeratora uzstādīšana, meniķa vai slūžu izbūve, kanāla vai kādas iztekas rakšana, tīrīšana, lai ūdens nebūtu stāvošs un veiktos kvalitatīva ūdens apmaiņa. Visbeidzot ūdenstilpes malā var stādīt dažāda veida krumus, kas ēno krasta joslu, to stiprina un neļauj iedzīvoties ūdensaugiem. Visu krastu joslu gan nevajadzetu nostādīt, lai aptuveni 25-30% krasta joslas paliek brīvi pieejami.