ŪDENSAUGU PĻAUŠANA, SAVĀKŠANA

Piesaki ŪDENSAUGU PĻAUŠANAS  pakalpojumu
LĪDZ 1.MARTAM UN SAŅEM 20% ATLAIDI
LĪDZ 1.APRĪLIM UN SAŅEM 15% ATLAIDI
LĪDZ 1.MAIJAM UN SAŅEM 10% ATLAIDI
Sadarbība tiek slēgta ar līgumu un klients iemaksā avansu 50% no kopsummas par veicamo darba pakalpojumu.

Viss ir atkarīgs no ūdentilpes stāvokļa un dziļuma. Ja pietiek ar vienu pļaušanu, labāk to ir darīt pēc 1.jūnija, kad ūdensaugi sāk stiprināties saknes un pļaušana būs visefektīvākā. Divu pļaušanu gadījumā labāk to ir veikt maijā, jūnijā ar atkārtojumu uz augusta beigām, septembra sākumu. Ūdensaugi atrāk atjaunojas seklās ūdenstilpēs ar sliktu ūdens apmaiņu, īpaši karstos laikapstākļos. Ideālā gadījumā ir jāplāno 2-3  pļaušanas vai 2 gadus pēc kārtas pa vienai reizei, pēc kurām dažus nakamos gadus  ūdenstilpe neprasīs lielu uzmanību. Visvieglāk būs izkopt niedrēs, meldrus, piekrastes ūdensaugus, bet visgrūtāk ūdensrozes (labāk nestādiet), meldrus un dziļo ūdenszāli. Protams, ir ūdenszāles un ūdenstilpes gadījumi, kur pļaušana vairs nelīdzēs un ir nepieciešama apauguma novākšana vai gultnes rakšana, frēzēšana. To parasti var noteikt pēc objektas apskates, kad tiek iegūta visa nepieciešamā informācija. Kopumā dīķa vai ezera pļaušana nav bezjēdzīga, drīzāk nedarīt neko nav risinājums. Pareizi sabalsansējot pļaušanu ar zivju ielaišanu vai aeratora uzstādīšanu, var panākt ilgtermiņa sapņa dīķa īstenošanu ar pietiekoši nelielu budžetu. Turklāt, pļaušanas laikā netiek bojāts zālājs un ūdenstilpē mītošās zivis neiet bojā.  

Jāsaprot, ka jebkura ūdenstilpe prasa savas rūpes un pēc pļaušanas vairāk vai mazāk, bet tā ir jāturpina kopt. Viens variants ir zivju ielaišana - amūri un platpieri. Abas zivis ir jālaiž kopā un vienādos daudzumos, jo amūri ēd ūdensaugus, bet platpieris vairāk filtrē ūdeni un dzidrina to. Nepieciešamo zivju daudzums un to izmērs tiek noteikts pēc ūdenstilpes lieluma, vidējā dziļuma, ūdens toņa, kā arī plēsēju (līdakas, ūdri, u.c.) esamību un to lielumu. Kā otrs variants cīņā pret ūdensaugiem ir ūdens cirkulācija un tā apmaiņa ar zemākiem slāņiem. Tā var būt aeratora uzstādīšana, meniķa vai slūžu izbūve, kanāla vai kādas iztekas rakšana, tīrīšana, lai ūdens nebūtu stāvošs un veiktos kvalitatīva ūdens apmaiņa. Visbeidzot ūdenstilpes malā var stādīt dažāda veida krumus, kas ēno krasta joslu, to stiprina un neļauj iedzīvoties ūdensaugiem. Visu krastu joslu gan nevajadzetu nostādīt, lai aptuveni 25-30% krasta joslas paliek brīvi pieejami.